Pie zobārsta nav būts gadus piecpadsmit
Ko tur liegties, tā mēdz būt. Visbiežāk attaisnojumam tiek minēti trīs galvenie iegansti:nav laika, ir bail no zobārsta, nav naudas. Pēdējais arguments patiesībā ir visnopietnākais, tomēr reizēm liktenis parāda labvēlību: cilvēks tiek pie šādas tādas zobu naudiņas un pēc ilgiem gadiem pošas pie zobārsta. Viņu sagaida gan patīkami, gan ne tik patīkami pārsteigumi, bet katrā ziņā pacients var rēķināties ar ārsta sapratni. «Ja cilvēks ir saņēmies un atnācis, tad viņš ir mums uzticējies,» uzskata zobārste Inese Priedniece, kuru Māja aicināja uz sarunu par to, ko šādiem cilvēkiem var piedāvāt mūsdienu medicīna.
Augušas iespējas un cenas
Zobārstniecība šajos 10 – 15 gados ir attīstījusies ļoti strauji, visu laiku nāk klāt jaunas tehnoloģijas, medikamenti, anestēzijas līdzekļi. Iespējams daudz labāk ārstēt un protezēt zobus, rūpējoties arī par estētisko pusi, ir attīstījusies ortodontija, pieejami efektīvi kariesa profilakses līdzekļi u.c. «Ja mēs salīdzinām Rīgu ar Ņujorku vai Milānu, tad iespējas ir tādas pašas,» teic I. Priedniece, «problēmas rada vienīgi zemā maksātspēja. Mums, zobārstiem, arī ir morāli grūti, kad jānosaka tik augstas cenas, bet mazāk nevaram prasīt – tad kabinets jāslēdz ciet. Zobārsti nav saņēmuši valsts atbalstu, bet paši cīnījušies kā varējuši, pirkuši dārgās iekārtas, maksājuši par mācībām. Daudzi mani kolēģi laukos būtībā sponsorē savus pacientus un strādā uz izputēšanas robežas.»
Raksturīgākās problēmas
Latvijas iedzīvotājiem raksturīgs kariess, paradontīts un zobu zaudējums. Visticamāk, ka pacientam, kurš gadus piecpadsmit nav apmeklējis zobārstu, konstatēs tās visas. Jābūt nevainojami veselam cilvēkam ar ārkārtīgi stipru imūnsistēmu, lai tādas nerastos. Mūs nelabvēlīgi ietekmē arī fluora trūkums dzeramajā ūdenī. Aktuāla problēma ir zobu emaljas erozija, kad paliek atsegti un jutīgi zobu kakliņi, un arī zobu nodilums, kura iemesli vēl tiek pētīti. Iespējams, ka vainīga varētu būt pārāk skābas barības un skābinātu dzērienu lietošana.
Šajos gados daudzi jau paši ir novērojuši, kā notiek zobu bojāeja. Sākumā bija neliels, ka tautā saka, caurumiņš, zobs reaģēja uz saldu un sāļu. Vēlāk sākās sāpes naktī, bija iekaisis nervs, cilvēks kādu laiku dzēra pretsāpju līdzekļus, nervs lēnām atmira, un sāpes norima. Vēl pēc kāda laika pievienojās baktērijas, zobs sastrutoja, apkārtējie audi bija sapampuši, bet cilvēks uz savu roku lietoja antibiotikas, un pietūkums noplaka. Galu galā zobs ir sabrucis, pāri palikusi tikai inficēta sakne. Var gadīties, ka zobārsts to izraus, bet, ja būs kāda perspektīva, zobam izārstēs kanālus, to atjaunos ar sakņu tapām, kronīšiem, tiltiem, noņems zobakmeni.
Kas ietekmē zobu veselību
- Imūnsistēmas stāvoklis.
- Ģenētiskie faktori.
- Siekalu sastāvs. Siekalas apskalo zobus un satur dažādas vielas, kuras palīdz cīnīties ar baktērijām, kas izraisa kariesu.
- Mutes dobuma higiēna. Ja nekopj zobus, uz tiem krājas ēdienu atliekas, baktērijas tās ēd un ražo skābi, skābe bojā zobu emalju, un rodas problēmas.
- Ēšanas paradumi. Diemžēl jo augstāks civilizācijas līmenis, jo vairāk mēs ciešam no zobu kariesa. Paradoksāli, bet labās ģimenēs augušiem bērniem kariess ir biežāk nekā internātu audzēkņiem, kas neēd katru dienu čipsus un neuzdzer virsū kolu, kas ļoti slikti iespaido zobu emalju. Kola no zobārsta viedokļa ir sevišķi nevēlama, to dzert nozīmē burtiski peldināt zobus skābē. Ēdot ogļhidrātiem bagātu, mīkstu barību, zobi arī nesaņem pietiekamu slodzi, tāpēc bieži vien veselāki zobi ir tiem cilvēkiem, kuri ēd vienkāršu, rupju barību.
- Uzturs. Jāuzņem pietiekami daudz kalcija un fluora. Kalciju, kā zināms, satur piena produkti, fluors ir melnajā tējā, jūras kāpostos, zivīs, pupās u.c. Uztura jautājumus būtu vēlams pārrunāt ar diētas ārstu vai savu ģimenes ārstu.
Ārstēšanas plāns.
Pēc mutes dobuma stāvokļa pārbaudes, ja vien steidzami nav jāsniedz akūta palīdzība, ārsts informē pacientu par konkrētām iespējām, izskaidro, ko viņa labā varētu darīt, un apspriež ārstēšanas plānu: kas ir obligāts, kas otršķirīgs, ko pacients grib un ko var atļauties. Pacienta vēlmes cenšas ņemt vērā, ja vien tas ir iespējams. Gadās arī, ka cilvēks pats gribētu vispirms tikt pie skaistiem priekšzobiem, taču sakodiens ir mainīts un viņam nepieciešama pilna mutes rekonstrukcija. Visiem jādodas arī pie zobu higiēnista.
Protezēšana var piedāvāt ļoti daudzveidīgus un kvalitatīvus risinājumus, būtībā viss atkarīgs tikai no pacienta finansiālajām iespējām. Var izvēlēties ekskluzīvus un dārgus materiālus, bet, ja cilvēks nevar to atļauties, tiek meklēts ekonomiskāks risinājums. Ja nav pa kabatai dārgie keramikas kronīši, tad var izgatavot plates, tiltus, kombinētās plates. Protezēšanas nepieciešamība jāizvērtē individuāli. Ja trūkst viena sānu zoba, tas cilvēkam var arī neradīt problēmas, bet, ja trūkst vairāku zobu, jo sevišķi ja nav divu pretējo zobu augšžoklī un apakšžoklī, defekts jau ir nopietnāks. Tāpat, ja nav vairāku zobu vienā pusē, tiek pārslogota otra. Galvenais zobu protēzes uzdevums ir atjaunot cilvēkam ēšanas un runāšanas funkciju, bet šobrīd daudz vairāk vērības var veltīt arī estētiskajai pusei – keramikas vai cirkona kronīši ļauj zobu izskatu maksimāli tuvināt dabīgam. Vēl viena iespēja ir zobu implantācija. Starp citu, ģenētiķi ir atklājusi zobu audu cilmes šūnas. Tas nozīmē, ka ar laiku varēs reģenerēt zobu audus, tad implantus nomainīs transplantācija. Arī pierast pie modernajām protēzēm ir vieglāk.
Tomēr jāatceras, ka protēze ir un paliek tikai zaudēto zobu aizstājēja. Nekas nav labāks par dabas dotajiem zobiem. Ir cilvēki, kuri saka: dakter, raujiet manus nesmukos zobus ārā un salieciet protēzes. Taču zobārsts zina, ka jācīnās par jebkuru zobu, ko vien iespējams saglabāt.
Mazliet par bailēm.
Nekavēsimies atmiņās par tiem laikiem, kad vienīgais anestēzijas līdzeklis zobārstam bija novokaīns, kuru daļa pacientu nepanesa. Pie zobārsta kabineta bija jāsēž garā rindā, un dažs apmeklētājs jau no tā vien kļuva stīvs aiz bailēm. Tagad darbu organizē tā, lai nebūtu ilgi jāgaida, gādā par mierīgu atmosfēru. Pieejami moderni un kvalitatīvi anestēzijas līdzekļi. Šad tad mēs paši ar savām bailēm pārspīlējam. «Puse no maniem ārzemju pacientiem vispār atsakās no anestēzijas,» stāsta I. Priedniece. «Kāds nu kuram ir sāpju slieksnis. Citiem patiešām nesāp, citiem savukārt labāk šķiet paciest nelielas sāpes nekā notirpuma sajūtu, kas rodas no anestēzijas.»
Pasta, suka, košļene
Nevajadzētu vīpsnāt par reklamētajiem zobu kopšanas līdzekļiem un košļājamo gumiju. Zobi ir obligāti jātīra vismaz rītā pēc brokastīm un vakarā pēc vakariņām. Šis padoms jāņem nopietni, pat ja tas izskan no Bebra kunga vai kāda cita reklāmas tēla mutes. Svarīgi ir ievērot pareizu zobu tīrīšanas tehniku, kas daudziem diemžēl varētu būt labāka. Kādas pastas, zobu sukas, zobu diegus, mutes skalošanas līdzekļus un citus piederumus lietot – to visu zobārsts un zobu higiēnists jums labprāt pastāstīs un, ja vajadzēs, arī parādīs, kā pareizi lietot. Akadēmiski izglītoti zobārstniecības speciālisti balsta savus ieteikumus uz zinātniski izpētītiem faktiem. Nav pamata apšaubīt arī košļājamās gumijas lietderību. Tas nav reklāmas triks- katrs pats zina, ka, sākot košļāt gumiju, izdalās siekalas, kas ir pirmais dabiskais zobu tīrīšanas līdzeklis, jo aizskalo baktērijas un ēdiena paliekas. Tas viss patiešām nāk par labu pat tiem, kuri neiet pie zobārsta, lai gan pilnīgi no problēmām neglābi.
