• 10 JAN 16
    • 0
    Labojam zobiņus

    Labojam zobiņus

    Kā sagatavoties pirmajam zobārsta apmeklējumam, un kas jāzina, lai pirmā tikšanās ar speciālistu noritētu bez stresa gan bērnam, gan vecākiem?

    Kad pirmo reizi jādodas pie zobārsta?

    Pirmo reizi zobārstu vēlams apmeklēt, kad bērnam izšķīlušies pirmie zobiņi. Zobārsts ieskatīsies mazuļa mutītē, pastāstīs vecākiem par mutes dobuma veselību un pirmo zobu kopšanu. Tā ir laba iespēja sākt regulāras profilaktiskās apskates pie zobārsta, sadraudzēties ar ārstu un mācīties pareizi tīrīt zobiņus. “Pirmā vizīte visbiežāk ir ārsta sarunas ar vecākiem. Piemēram, daudzi vecāki nemaz nezina, ka bērna zobiņi jātīra zobu pastu. Diemžēl ir bērni, kuriem jau triju gadu vecumā ir ļoti daudz bojātu zobu. Saldumi un saldināti dzērieni ir lielākais drauds zobu veselībai. Ļoti svarīgi arī tas, kādi ir paradumi ģimenē, vai vecāki paši tīra zobus un regulāri tīra zobus arī bērnam ar fluorīdu saturošu pastu. Saskaņā ar 2014. gadā izstrādātajām Latvijas Zobārstu asociācijas vadlīnijām jau pirmo zobiņu tīrīšanai jāizmanto zobu pasta ar fluorīda saturu līdz 1000 vienībām, uzmanīgi sekojot līdzi zobu pastas daudzumam,”skaidro zobārste Marina Titova. Visbiežāk bērns ir gatavs sadarboties ar zobārstu, sākot no divu triju gadu vecuma, kad arī tiek veikta profilaktiska apskate. Ja zobu profilaktiskajā apskatē zobārsts konstatē, ka bērna zobi ir bojāti, nākamajā reizē ārsts mēģina zobus salabot. Ja zobs nav sāpošs un vaina nav akūta, tad zobus pirmajā reizē parasti nelabo, lai pirmajā vizītē nebūtu nepatīkamu sajūtu. Parasti zobārsts tikai pārbauda zobu stāvokli, pastāsta par zobu pareizu kopšanu un nosūta pie higiēnista, lai mazais pierastu pie atmosfēras zobārsta kabinetā un lai būtu laiks sagatavoties nākamajai vizītei un zobu labošanai. Tas ir mājas uzdevums vecākiem.

    Kā bērnu sagatavot zobārsta apmeklējumam?

    Vecākiem nevajag stāstīt biedējošus stāstus par zobārstu ( pat ja pašiem bijusi negatīva pieredze), cik tas ir nepatīkami, sāpīgi, nevajag lieki satraukt bērnu un arī pašiem jācenšas būt pēc iespējas mierīgākiem. “Labāk bērnu pie ārsta vest vecākam, kuram pašam nav bail no zobu ārstēšanas. Ja mamma stāvēs blakus drebošām rokām, arī bērns to sajutīs, un tad stress būs vēl lielāks. Mazāku bērnu mamma vai tētis var turēt klēpī. Ja vecāki ir blakus, mazais jutīsies daudz drošāk un arī ārstam būs vieglāk strādāt.” Vecākiem nevajag arī stāstīt, ka zobārsts neko nedarīs un nekas nesāpēs, jo bērnam jebkura pieskaršanās var šķist sāpīga. “Mazajam var pastāstīt, ka dakterītis ar spogulīti apskatīs zobiņus ( var nopirkt arī spēļu spogulīti un pamēģināt ko līdzīgu izdarīt mājās), izskaitīs, cik ir zobiņu, paskatīsies, vai tie ir veseli, un pastāstīs, kā zobi pareizi jātīra. Ja zobiņā būs zobgrauži, var pastāstīt, ka dakteris zobiņu aizmidzinās, paskalos ar ūdentiņu, notīrīs jeb pakutinās un pēc tam caurumiņu aizlīmēs ciet, ” stāsta zobārste Marina Titova.

    Kā notiek zobu labošana?

    Kad zobārsts ar bērnu ir aprunājies un mazais ir iesēdies krēslā, bērnam lūdz atvērt mutīti, lai varētu apskatīt zobiņus. Ļoti ieteicams, lai ārsts bērnam saprotamā valodā visu izskaidro un pastāsta, kas un kāpēc tiks darīts. “Svarīgi, lai mazais saprot, ka neko lieku nedarīs, tad bērns ļaujas un ārstēšana izdodas. Ka pirmā iepazīšanās ar zobārstu bijušo pozitīva, arī sāk veidoties uzticības pilnas attiecības starp ārstu mazo pacientu, un nav tā, ka mazais baidās no katras kustības.  Protams, daudz kas atkarīgs no bērna, no viņa temperamenta, no tā, kā bērns jūtas, kāds viņam ir noskaņojums.” Parasti arī piena zobi tiek laboti vietējā anestēzijā, bet bērnam nevajag teikt, ka zobārsts špricēs zāles un tas var būt nepatīkami, nevajag arī minēt konkrēti kādi instrumenti tiks izmantoti. “Sākumā mazajam uz smaganām uzsmērē garšīgu zaptīti (atsāpinošu gelu), tad paskalo  ar rūgto ūdentiņu, kas zobiņu aizmidzina (vietējā anestēzija). Saku, lai bērns aizver actiņas, tad viņš nemaz neredz, ka man rokās ir šļirce. Ja bērnam par injekciju nestāsta, tad nav arī baiļu. Kad zobiņš un vaidziņš kļūst nejūtīgi, mazajam pastāsti, ka zobiņš tagad jāiztīra,jāizskalo ar ūdentiņu un, kad zobgraužu vairs nebūs., jāaizlīmē ciet ar tādu kā plastilīnu. Kad zobs ir salabots, bērns par padarīto darbiņu saņem uzlīmīti. “Jārēķinās, ka mazajiem bērniem ir grūti ilgu laiku noturēt vaļā muti, tādēļ vienā reizē parasti labo tikai vienu zobu ( tas ilgst apmēram 10-15 minūtes).

    Ko darīt, ja bērns neļauj labot zobus?

    Ja bērns nav gatavs sadarboties, mazais netiek spiests ar varu zobārsta krēslā. Ja caurumu nav daudz un tie nav lieli, iespējams, var nogaidīt, kamēr bērns būs pārvarējis bailes. Šajā gadījumā ļoti svarīgi kontrolēt situāciju un rūpēties par zobu pareizu kopšanu. “Ja vecāki tomēr uzstāj, ka zobi ir jāsalabo, un bērnu tur ar varu, mazajam ir milzīgs stress un rodas lielas bailes no zobārsta, Es parasti tā nerīkojos. ir jāprot bērnu atvērt, veidot ar viņu dialogu, protams, citreiz nekas neizdodas. Tad iesaku doties mājās un pie zobārsta atkal atnākt kādu cotu reizi, “stāsta Marina Titova. Vecākiem ar bērnu vēlreiz jāaprunājas jāpastāsta, ka dakterīte grib zobiņam palīdzēt. Pēc zobārsta apmeklējuma bērnam par padarīto darbiņu var apsolīt kādu dāvaniņu (bet ne saldumus un našķus!). “Ja arī nākamajā reizē zobus salabot neizdodas un caurumu ir daudz (6 līdz 8 ), iesakām doties uz zobu ārstēšanu vispārējā narkozē.” Uz valsts apmaksātu zobu labošanu vispārējā narkozē Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā jāgaida rindā 6 – 8 mēneši, pirms tam obligāti jādodas un konsultāciju pie speciālista ( vairāk informācijas, zvanot pa tālr. 67455586), jāveic asinsanalīzes, ģimenes ārstam jāizvērtē bērna veselības stāvoklis. Šīs metodes pluss ir tas, ka parasti visus zobus salabo vienā reizē, mīnus – jebkura operācija vispārējā narkozē ir zināms risks bērna veselībai, bet risks ir arī nelaboti zobi un bērna milzīgais stress un bailes no zobārsta.

    Cik bieži jādodas uz profilaktiskām apskatēm?

    Pati ja bērns ir bijis pie higiēnista un šķiet, ka ar zobiņiem viss ir kārtībā, vienreiz gadā ir jādodas uz pārbaudi pie zobārsta. “Higiēnisti nespēj pilnībā noteikt, kāds ir zobu veselības stāvoklis, tāpēc regulāri jāatrādās arī zobārstam!” norāda speciāliste. Ja zobi ir bijuši bojāti, pie ārsta uz apskati jādodas divreiz gadā. Akūtu sāpju gadījumā speciālista palīdzība jāmeklē nekavējoties.

    Kādas ir izmaksas?

    Bērniem līdz 18 gadu vecumam zobārstniecības pakalpojumi pilnā apjomā tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, ka tos sniedz speciālisti un ārstniecības iestādes, kam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (speciālistu sarakstu meklē vmnvd.gov.lv sadaļas Veselības aprūpes pakalpojumi apakšsadaļā zobārstniecības palīdzība!). Ja izvēlas maksas medicīniskos pakalpojumus, vienas piena zobu plombas izmaksas ir no 10 eiro ( samaksa var mainīties atkarībā no iestādes, kurā atrodas zobārstniecības prakse).

     

     
    Zināji? Krāsainās zobu plombas ir ne tikai interesantas, bet arī veselīgas – tās zoba audos izdala fluora jonus, kas stiprina un aizsargā audus no atkārtota kariesa. Šādas plombas var izmantot, ja caurums zobā nav ļoti liels un dziļš ( to izvērtēs ārsts). Ja zobārsts ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, šādas plombas bērniem ir bez maksas!
     
    Leave a reply →